Slidošana

Slidošana ir sporta veids, kurā ar slidas palīdzību notiek pārvietošanās pa ledus virsmu. Pirmās slidošanas vēstures iezīmes ir atrodamas jau 3000 gadus pirms mūsu ēras, kad aukstajos reģionos, kā Zviedrijā un Somijā cilvēki pie pēdām vai kurpēm piesēja uzasinātu kaula gabalu un slīdēja pa ledus virsmu. Bet mūsdienu slidošana parādījās aptuveni 10-13 gadsimtā, kad ar metāla kalšanas tehnoloģijas palīdzību tika izveidotas slidas, kas tad arī izmantoja ledus dabīgo slidenību, lai cilvēks varētu pa to pārvietoties. Līdz pat 20. gadsimtam zinātnieki domāja, ka slidas slīd pa ledu, jo tās spiediena rezultātā izkausē mazu ledus kārtiņu, kas tad arī ļauj šim metāla gabalam slīdēt pa sasalušā ūdens virsmu. Bet šī teorija nevarēja izskaidrot, kāpēc ir iespējams slīdēt pa ledu, piemēram, mīnus 30 grādu temperatūrā pēc celsija, un tad zinātnieki atklāja, ka ūdens molekulas, kas ir ledus virsotnē ir tādā kā daļēji sasalušā stāvoklī, jo tās nav spējīgas kārtīgi savienoties ar cietajām molekulām dziļāk sasalušajā ūdenī. Un tad, kad kāds objekts tiek novietots uz ledus, tad pie mazākās kustības šīs molekulas tad arī sāk kustēties brīvi pa šo virsmu un notiek slīdēšana.

Slidošana savu popularitāti ieguva sākot ar 17 gadsimtu, kad Anglijā starp aristokrātiem ziemas laikā sāka izplatīties šāds sporta veids un brīvā laika pavadīšana uz slidām bija visai inetresanta. Pēc tam, kad to aizsāka aristokrāti arī pārējie ļaudis redzot šo interesanto nodarbi arī sāka slidot un tā pirmie slidošanas kolektīvi jeb klubi tika veidoti jau 1740-tajos gados. Sākotnēji klubos notika slidošana vairāk tieši rādot dažādas kustības nevis vienkārši sacenšoties uz ātrumu, bet vēlāk, slidošanai paliekot populārākai parādījās arī citi sporta veidi, kā hokejs, treks, figūru slidošana un vēl citi mazāk pazīstami sporta veidi.

Slidošana ir ļoti labs veids, kā nodarboties ar sportu, jo slidojot cilvēks nodarbina daudzus muskuļus mēģinot sevi noturēt stāvus pozīcijā un nemitīgi mainot līdzsvaru, lai nenokristu uz cietā ledus. Slidojot tiek patērētas daudzas muskuļu grupas un šo sporta veidu var pielīdzināt skriešanai, vienīgi slidojot, kad tiek uzņemts ātrums to noturēt ir vieglāk un nav vajadzīgs izlietot tik daudz enerģiju, kā skrienot, bet uzsākt kustību uz ledus ir daudz grūtāk, kā arī apstāšanās var sagādāt problēmas nepieredzējušiem slidotājiem.

Mūsdienās slidošana ir ļoti populārs sporta veids tajās valstīs, kurās ir mērenais klimats un dažus mēnešus gadā iestājas ziema. Bet ar tehnoloģiskajām innovācijām tagad ir iespējams izveidot slidotavu arī iekštelpās un tāpēc arī siltajās zemēs, kur āra gaisa temperatūra ir augsta un nenokrīt zem nulles ir iespējams izbaudīt slidošanas priekus. Šādos ledus laukumos, ko sauc par ledus hallēm cilvēki parasti kustas apļveida kustībā, pie brīvās slidošanas vai arī spēlējot Hokeju, bet tad ir vajadzīgs ekipējums un nūjas.

Slidošana var būt arī bīstama, jo krītot uz ledus ir iespējams salauzt kādu kaulu vai arī atsist galvu, kā arī ziemas sezonā, ja slidots tiek uz atklātas ūdens tilpnes, tad ir iespēja izkrist cauri ledum un noslīgt. Bet pamatā visos sporta veidos tiek izmantotas gan ķiveres gan arī citi aizsarglīdzekļi un cilvēki parasti dodas uz ledus slidot tad, kad jau pietiekoši ilgu laiku ir bijis sals un ūdens virsma ir sasalusi pietiekošā daudzumā lai noturētu viņu svaru. Tomēr, ir jābūt uzmanīgam un noteikti nevajag riskēt doties vienatnē slidot pa ezeru vai upi un arī slidojot iekštelpās ir jāuzmanās no kritieniem un labāk ir valkāt ķiveri, kas var pasargāt galvu no smagām traumām!