Biatlons

Biatlons ir ziemas sporta sacensību veids, kurā tiek savienoti divi dažādi sporta veidi, kas ir distanču slēpošana un šaušana kopā radot ļoti aizraujošu sporta veidu, kur sportistiem ir jāmāk abas šīs sacensību daļas un esot ekspertam vienā nenozīmē, ka tu varēsi apsteigt citus kas ir vidēji labi abās kategorijās. Biatlona distances ir dažāda garuma sākot no 20 kilometru distances līdz 6 km distancēm jauniešiem. Un tiek veidoti dažādi starti gan individuālie, gan sprinta gan iedzīšanas, kā arī masu starts un pat stafetes un jauktās stafetes, kas visas padara šo sporta veidu par ļoti skatāmu un aizraujošu. Katrai distancei ir gan savi kilometru daudzumi gan arī soda veids par nesašautiem mērķiem, kas var būt gan 150 metru soda aplis gan arī viena soda minūte un arī papildus patronas, kuras var izmantot šaušanai, kas savukārt aizņem laiku.

Biatlona sacīkstes pamatā notiek Ziemas olimpiskajās spēlēs ik pa 4 gadiem un jau kopš 1924. gada šis sporta veids tiek iekļauts olimpisko spēļu sastāvā. Protams ir arī dažādas biatlona profesionāļu sacīkstes kas notiek vairākas reizes gadā, bet olimpiskās spēles tad arī ir galvenā vieta, kur tiek noteikti sporta veida līderi. Biatlona vēsture savukārt aizsākās jau 1767 gadā, kad Norvēģijā un citās skandināvu valstīs militāro treniņu laikā tika veikta gan slēpošana gan arī šaušana mērķī un tad arī šie karavīri sāka sacensties viens ar otru lai iegūtu aizvien jaunas un jaunas iemaņas. Tā pamazām šis sporta veids kļuva arvien populārāks līdz tika iekļauts jau iepriekš minētajās olimpiskajās spēlēs, kad to dēvēja par militāro patruļu, bet vēlāk šis nosaukums tad arī tika pārsaukts par biatlonu, kas nozīmē divu sporta veidu apvienošana. Savukārt pirmais biatlona pasaules čempionāts tika rīkots 1958. gadā un 1960. gadā šis sporta veids tika pa īstam iekļauts ziemas olimpisko spēļu sastāvā un kopš tā laika ir kļuvis par vienu no skatītākajiem sporta veidiem olimpisko spēļu repertuārā.

Biatlonā tiek slēpots šauteni turot uz muguras un kad pienāk šautuve tad tiek vai nu šauts stāvot vai arī sportists noguļas guļus stāvoklī. Šautene, ko sportisti ved līdzi sver 3.5 kilogramus un viņiem ir jātrāpa pa 45 vai 115 milimetrus diametra apļiem kas atrodas 50 metru attālumā no šaušanas punkta. Mazākā diametra apļi tiek izmantoti šaujot guļus bet lielākā diametra šaujot kājās. Galvenās grūtības ar ko sportisti saskaras ir tieši elpas nostabilizēšana, jo slēpojot visi viņi ir aizelsušies bet šaujot ir jātrāpa mērķī un nedrīkst pārāk daudz kustināt bises stobru. Visi mērķi, pa ko šauj ir paš-regulējoši un tas nozīmē, ka ja tiek trāpīts mērķī tad tas no balta pārlec uz melnu un tas nozīmē ka tas ir sašauts, kas parāda sportista progresu gan skatītājiem gan pašam sportistam arī uzreiz ir redzams vai viņš sašāva vai nesašāva šo mērķi.

Latvijas pazīstamākie biatlonisti ir Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis un Jēkabs Nākums,kā arī Madara Līduma, kuri visi ir cīnījušies par galvenajām pozīcijām dažādās sacensībās, bet nevienam no viņiem nav izdevies uzvarēt olimpiskajās spēlēs vai arī kāpt uz goda piedastāla, kaut gan dažos posmos vairs tālu nebija atlicis.