Slidošana – sports, kurš dara brīnumus

Slidošana pieder pie tādiem unikāliem kustēšanās veidiem, kurus vienlaicīgi var uzskatīt gan par sporta veidu, gan par aktīvu atpūta. Daiļslidošana ir arī viens no skaistākajiem sporta veidiem. Skatītāji to labprāt vēro. Mums raksts ir adresēts tiem, kuri jau māk slidot un tiem, kuri ir gatavi apgūt šo sporta un atpūtas veidu, šodien mēs runāsim par to, kādu labumu sniedz daiļslidošana mūsu organismam.

Lai sajustu uz sevis tās labvēlīgo ietekmi, ne pavisam nav obligāti kļūt par profesionālo daiļslidotāju, pietiks ar to, ka iemācīsieties stāvēt uz slidām un pēc tam regulāri apmeklēsiet slidotavu. Tas būs labi jūsu pašsajūtai un jūs iegūsiet arī milzīgu, pozitīvās enerģijas lādiņu.

ATSTĀJAM UZ LEDUS…LIEKO SVARU.

Daiļslidošana lieliski trenē sirds – asins vadu sistēmu. Tas ir tāpat, kad jūs lēnām skrienat, tikai šeit nav skrējējiem raksturīgā spiediena uz ceļgalu locītavām. Aerobās slodzes intensitāti var palielināt, ja treniņa laikā veicat vēzienus ar rokām.

Apstājoties uz ledus un uzsākot intensīvus treniņus, jūs gūstat kolosālu iespēju atbrīvoties no liekā svara. Šāda treniņa laikā tiek vēroti trīs veiksmes faktori: laiks, attālums, nepārtrauktība. Apskatīsim šos faktorus mazliet sīkāk.

LAIKS. Ja jūs slidosiet pa pusstundai trīs reizes nedēļā, jūs obligāti notievēsiet. Bet vai jūs varat iedomāties, kāds būs nomesto kilogramu rādītājs, ja jūs katru dienu slidosiet stundu vai divas un četras reizes nedēļā? Iespaidīgi, vai nē?
ATTĀLUMS. Pieņemsim, ka jums, lai paveiktu vienu kilometru ir vajadzīgas 30 minūtes. Šajā gadījumā no sava sapņa, par lieko kilogramu zaudēšanu, varat atvadīties. Ja nu vienīgi slidu asmeņi jums kalpos mūžīgi! Bet vai tad tādēļ jūs pirkāt slidas? Tāpēc jūsu vēļēšanās notievēt ir jāpavada ar jauniem un jauniem laika rekordiem, kuru jūs iztērējat noteikta attāluma veikšanai. Vienu vārdu sakot, viens un tas pats attālums , ar katru reizi ir jāveic īsākā laika posmā.
NEPĀRTRAUKTĪBA. Sākot treniņu un nosakot distanci, izdariet visu iespējamo, lai to paveiktu bez apstāšanās un pauzēm. Tā jūs nodrošināsiet nepārtrauktu treniņu un iegūsiet citu efektu – lieko kilogramu zaudēšanu. Zināšanai – 1 stundas slidošana atbrīvo jūs no 400 kilokalorijām.

KĀ TRENĒT IZTURĪBU?
Daudzi no mums sapņo kļūt izturīgi, lai varētu stāties pretī daudziem pārbaudījumiem. Bet viņi nezina, kā var veiksmīgi pie tās tikt. Mūsu padoms: apstājieties uz slidām, un jūs redzēsiet, kā jūsu sen lolotais sapnis sāk piepildīties.
Kā daiļslidošana var trenēt izturību? Ļoti vienkārši – uzturot vienmērīgu tempu ilgstošā laika periodā, kuru iztērē noteikta attāluma veikšanai. Ja jūs esat iesācējs, tad sāciet ar īsām distancēm, pakāpeniski, katrā treniņā tās palielinot.
Slidošana veicina muskuļu tonusa uzlabošanos, neskatoties uz to, ka tiek iesaistīti tikai kāju muskuļi. Labums ir visam ķermenim, it īpaši muguras lejasdaļai un muskuļu presei.

Slidojot tiek trenētas, tās muskuļu grupas, pie kurām nav iespējams piekļūt pat trenažieru zālē. Ja jūs nedēļas laikā, trīs reizes slidosiet pa vienai stundai, jūs kļūsiet labas figūras un skaistas stājas īpašnieks.

Slidošana. Rekomendācijas

Slidošana – viens no skaistākajiem ziemas sporta veidiem un viens no pieejamākajiem sporta veidiem ikdienā. Uz ledus skaisti izskatās gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Tāds aktivitātes veids lieliski trenē muskuļus, izturību, norūda organismu, sniedz daudz pozitīvu emociju un prieka.

Ļoti daudzi mūsdienu daiļslidotāji bērnība bija vārgi un slimīgi bērni. Skatoties uz to bezgalīgo spēku un izturību, enerģiju un pārliecību, tam ir grūti noticēt. Domāju, ka viņi izpildīja vingrinājumus, kuri paredzēti koordinācijas un līdzsvara trenēšanai.

Visas augstāk minētās rakstura īpašības viņiem uzdāvināja ļoti skaists sporta veids – slidošana, kura arī ir ļoti brīnišķīga brīvā laika pavadīšana.

Lai varētu pārliecināties, uz ko ir spējīgas slidas, nav obligāti jābūt profesionālim. Pietiks ar to, ka stingri stāvēsiet uz ledus un attīstīsiet savas iemaņas. Tagad, pat mazās pilsētas veras vaļa slidotavas, kuras ir iemantojušas milzu popularitāti. Man tā liekas, ka tas ir daudz labāk par sēdēšanu kafejnīcā, uz soliņa vai pie datora. Atrodoties uz ledus, jūs aizmirsīsiet par apātiju, depresīvo stāvokli vai nīkulību, kura tik bieži piemeklē jūs ziemā.

Slidošana. Plusi.

Brīnišķīgs garastāvoklis. Pat, psihologi iesaka apmeklēt slidotavu jebkurās, sarežģītās dzīves situācijās, tad, kad ir stress un miega traucējumi. Un, viņi, protams, nekļūdās. Visi tie, kuri kaut vienreiz ir stāvējuši uz slidām, zina šīs brīnišķīgās sajūtas.

Slidošana palīdzēs uzlabot imunitāti, atveseļot sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas. Ķermenis kļūs kustīgāks, uzlabosies stāja.

Paaugstināsies izturība. Organismam būs nepieciešams uzturēt tempu un ritmu, muskuļi strādās, bet svaigs gaiss aktīvi piesātinās visu organismu ar skābekli.
Nostiprinās locītavas. Cilvēkiem, kuriem ir sāpīgas locītavas, ir obligāti jāapmeklē slidotava.

Svara samazināšana. Vienas stundas laikā ir iespējams sadedzināt 400 kilokaloriju. Bet, tas ir atkarīgs no cilvēka masas un uz ledus pavadītā laika.
Attīstās uzmanība. Iespējams, jūs to pat neesat pamanījuši, bet smadzenes nepārtraukti kontrolē notiekošo situāciju: kā neaizķert cilvēkus, kā izvairīties no sadursmēm. Lūk, tāds intelektuālais treniņš.

Slidošana attīsta pārliecību par sevi, samazina bailes neveiklās situācijās, kurās mēs kādreiz nonākam saskaroties ar svešiem cilvēkiem.

Kam nav ieteicams apmeklēt slidotavu.

  • Tiem, kuriem ir ceļgalu locītavu un mugurkaula slimības.
  • Tiem, kuriem krasi mainās asinsspiediens, ir galvas reiboņi, kopējais nespēks.
  • Tiem, kuriem ir problēmas ar vestibulāro aparātu.
  • Tiem, kuri nav izārstējuši saaukstēšanās slimības. Iespējas norūdīt organismu, ir lielas. Būtu neprātīgi tās neizmantot.
  • Tiem, kuriem ir slikta redze.
  • Tiem, kuriem ir liels liekais svars. Ja gadīsies pazaudēt līdzsvaru, tad ļaunums var būt lielāks nekā labums.

Rekomendācijas.
Lai samazinātu traumu skaitu, nekautrējaties ņemt līdzi ceļgalu un elkoņu aizsargus.

Slidotavā, kopā ar pārējiem vienmēr slido kāds darbinieks vai treneris, nekautrējaties, lūdziet viņiem palīdzību, viņi būs laimīgi, ja varēs jums palīdzēt.
Ja nemākat slidot – nepārdzīvojiet! Tā nav viņu darīšana!

Sargājiet rokas – uzvelciet cimdus, sargājiet galvu – uzvelciet cepuri, bet kaklam apkārt aptiniet šalli!

Uzvelciet ērtu un siltu apģērbu, kurš jūs neierobežo un labi pieguļ augumam.
Jebkurai fiziskai slodzei ir jāsagādā prieks. Tādu prieku, pozitīvās enerģijas lādiņu, labu garastāvokli, stipru imunitāti, izturību mums var sniegt slidošana. Tas ir lielisks veids kā pavadīt brīvo laiku un iegūt jaunus paziņas.

Slidošana – psiholoģiskās veselības atjaunošanai

Mūsdienās cilvēki ļoti bieži sastopas ar stresu, nervozitāti, emocionālo spēku izsīkumu. Ko mēs tādos gadījumos darām? Bieži vien mēs metamies ēst. Ēdam daudz un ēdam kalorijām bagātu ēdienu. Vēl viens veids atbrīvoties no tādām nepatīkamām sajūtam ir pārmērīga alkohola lietošana. Citi izvēlas smēķēšanu. Vai kādam no viņiem ir izdevies atrisināt problēmas…diez vai. Tā ir tikai tāda ilūzijā, ka tādā veidā problēmas tiks atrisinātas, tās tiks pārceltas uz vēlāku laiku…un tas ir arī viss.

Mēs jums iesakām meklēt citus šo problēmu risināšanas veidus. Viens no tādiem varētu būt daiļslidošana. Protams, ka daiļslidošana arī nevarēs izmainīt objektīvi izveidojušos apstākļus jūsu dzīvē, kuri ir kļuvuši par jūsu morāli – psihiskā sasprindzinājuma avotu. Bet, daiļslidošana ir spējīga pamainīt jūsu redzes leņķi un palīdzēt jums labāk tikt ar to galā.

Atnākt uz slidotavu var vienatnē, bet var kopā ar vīru, vai sievu, kopā ar bērniem vai arī draugu kompānijā. Izvēle paliek jūsu pašu ziņā. Tā jūs varat izveidot jaunu, patīkamu tradīciju, kura kļūs par pamatu unikālam apvienojošam pasākumam, kurš ir spējīgs nogludināt nesaprašanas un laicīgās grūtības.

Ļoti ieteicams slidotavu apmeklēt kautrīgiem un mazrunīgiem cilvēkiem. Uz ledus viņi varēs atbrīvoties, jo vienmēr atradīsies kāds iemesls, lai varētu labsirdīgi pasmaidīt par sevi un iegūt jaunu paziņu loku.

Mācēt slidot – tas nozīmē kļūt pārliecinātākam par sevi!

Bieži vien nākas redzēt, ka pat jauni cilvēki pa slidenu ielu iet ļoti uzmanīgi, it kā baidītos nokrist un saņemt traumu. Tam, kurš māk stāvēt uz slidām, tādas bailes pazūd – cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi. Panākt to var treniņu laikā, jo tas dod iespēju iemācīties kontrolēt savu ķermeni, padarīt to paklausīgu un vadāmu. Paralēli, gan bērni, gan pieaugušie, kļūst psiholoģiski mierīgāki, jo viņiem zūd bailes nokļūt nepatīkamā situācijā.

Iemācoties slidot, daudzi cilvēki jūt milzu gandarījumu un pat mazu pārākumu attiecībā pret tiem, kuri vēl nav iekarojuši ledus laukumu un virsotnes. Protams, ka pārākums ir domāts vārda labākajā nozīmē. Tas, arī ir pārliecības par sevi radītājs, kurš stimulē jaunus rādītājus – “es varu’’, ‘’ man sanāca’’, ‘’es varu vēl labāk’’, u. t. t.

Slidošana ļoti labi attīsta kustību plastiku, izteiksmīgumu un eleganci. Slīdēt pa ledu patīkamas mūzikas pavadījumā var arī bez īpašas meistarības, bet par ritma sajūtu nav jāuztraucas, pienāks laiks un tā parādīsies. Pie viena, varam piebilst, arī par mūzikas labvēlīgo ietekmi.

Ar slidām pret slimībām!

Slidošana visbiežāk notiek svaigā gaisā. Tas veselībai ir ļoti nepieciešams. Ja mēs vēl vērā ņemam to, ka mūsdienu cilvēks ļoti daudz laika pavada telpās, mājās, ofisos, strādājot pie datora, tad slidošana, tik tiešām ir ierocis cīņai pret daudzām slimībām ( stājas bojājumi, skolioze, spondiloze u.c.).

Treniņu laikā paaugstinās organisma aizsargspējas, uzlabojas sirds – asins vadu un elpošanas sistēmas. Ja jūs esat pakļauti biežām saaukstēšanās slimībām, jums ir hronisks klepus un diagnosticētas sirds saslimšanas, kuru gadījumā nedrīkst būt fiziska slodze, tad slidošana ir taisnais ceļš veselības uzlabošanai. Bet, lai šie mērķi nekļūtu par neaizsniedzamiem, ir svarīga treniņu regularitāte. Regularitāte kļūst par ļoti labu profilakses līdzekli daudzu saslimšanu gadījumā.

Labvēlīgu ietekmi slidošana atstāj uz jūsu ķermeni un psihisko veselību tad, ja slidotava atrodas zem atklātas debess. Bet, ja ziema ir ļoti auksta, tad slidot zem atklātas debess būs problemātiski. Bet mūsdienās nav nekas neiespējams: slidot var ne tikai ziemā, kad ārā aiz loga ir vajadzīgā temperatūra, bet to var darīt pat vasarā, jebkurā gadalaikā. Tādas brīnišķīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas mums ir pateicoties mākslīgajam ledum.

Kāds labums ir no slēpošanas

Ziema – brīnišķīgs gadalaiks. Tas ir zaigojošs, balts, pūkains sniegs, kurš sagādā tik daudz prieka. Tas ir sals, žilbinoša saule un neizmērojama sajūsma. Tie ir sārti vaigi un mazliet auksts degungals. Tā ir silta tēja, pēc uzmundrinošām pastaigām, slidošanas vai slēpošanas.

Bet ziema ir arī īsts pārbaudījums mūsu organismam. Ziemā, visi dzīvību radošie procesi palēninās. Daudzi cilvēki ar grūtībām panes temperatūras pazemināšanās režīmu. Bet īsa diena, maz saules gaismas var izraisīt smagus emocionālos pārdzīvojumus. Ziemā daudz biežāk saasinās daudzas slimības, sākas akūtas saaukstēšanās slimības, par gripu nemaz nerunāsim.

Tas viss liecina par to, ka šajā gada laikā mums nav jāsamazina mūsu organismam ierastais dzīves temps. Uz palēninātajiem procesiem, kuri notiek dabā, mums ir jāatbild ar aktīvu dzīves veidu, vajag pieradināt sevi nodarboties ar ziemas sporta veidiem, jāpieradina savs organisms ziemas laika apstākļiem. Tas ļoti vajadzīgs ir tiem, kuri ziemā bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām.
Ziemā tik ļoti gribas aiziet uz mežu vai aizbraukt uz jūru un paelpot tīru, svaigu gaisu. Bet vislabāk tādā pastaigā doties ar slēpēm. Cik labi ir apstāties uz slēpēm un noslēpot kādus divus, bet varbūt pat piecus kilometrus. Aktīva ziemas atpūta mežā vai pie jūras dod pārsteidzošus rezultātus. Tīrs, ziemas gaiss satur par 20% vairāk skābekļa, nekā vasaras gaiss. Vēl tāds gaiss satur negatīvi lādētos jonus.
Kāds tad ir labums no slēpošanas?

Slēpošana neprasa ilgstošu un speciālu apmācību un ir pieejama visiem. Slēpotājs atrodoties trasē ieslēdz roku, vēdera, muguras un citu orgānu muskuļus. Vienmērīgas, slēpotāja atvēziena kustības un muskuļu grupu pārmaiņus ieslēgšana, samazina asinsvadu spazmas, normalizē asinsspiedienu. Slēpojot pa trasi, cilvēks nejūt aukstumu, bieži vien viņam ir karsti.
Slēpošana ir ne tikai brīnišķīga klimatiskā procedūra, bet arī lielisks veids sniegt atslodzi nervu un psihiskai sfērai. Atjaunot un nostiprināt sirds un elpošanas ceļu sistēmas organismā.

Slēpojot sāk pastiprināti strādāt nieres, plaušas, sviedru dziedzeri. Šajā laikā organisms atbrīvojas no uzkrātajām kaitīgajām vielām, indēm, toksīniem. Āda tiek apasiņota. Nostiprinās nervu sistēma, palielinās imunitāte.

Protams, ka slēpošanai izdevīgi ir izmantot slēpošanas trases. Te jūs vairāku stundu garumā varat izbaudīt slēpju slīdēšanu pa tīru, baltu sniegu, ieelpot patīkamu, vēsu gaisu. Veiktie zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka pēc nesteidzīgas slēpošanas, asins spiediens pie hipertoniskām slimībām pazeminās vairākas reizes un paliek tāds vairāku dienu garumā.

Slēpošanu var veiksmīgi izmantot locītavu stāvokļa uzlabošanai, cīņā ar aptaukošanos un jostas vietas atjaunošanai. Ļoti ieteicama slēpošana ir nakts miega uzlabošanai. Ja jūs ziemā esat aizbraukuši uz sanatoriju vai atpūsties, tad slēpošanai ir jākļūst par jūsu dienas neatņemamu sastāvdaļu. Uzskata, ka jau pēc 10 – 12 slēpošanas reizēm, var manāmi atveseļot savu organismu, mobilizēt sava organisma aizsargspēkus. Kaut gan, lai iegūtu stabilu rezultātu, slēpot ir ieteicams vismaz divas reizes nedēļā , sezonas laikā ir vajadzīgas 20 – 50 slēpošanas reizes.

Bet cilvēki ir ļoti slinki. Un kā jau pieņemts, paši meklē attaisnojumus, lai tikai nebūtu jāiet slēpot. Tā, ka ar nožēlu ir jāatzīst, ka no simtiem slēpo tikai daži.
Nu, ko, cerēsim, ka ziema būs izdevusies un mums būs tāda iespēja – slēpot!

7 iemesli, kāpēc ir jāslēpo

1. Jebkuram vecumam un jebkuram sagatavošanas līmenim atbilstošs spora veids.
Neatkarīgi no stila, kurā jūs slēpojat, distanču slēpju priekšrocība ir tā, ka jebkurš cilvēks var sākt patstāvīgi pārvietoties uz tām jau pirmajā nodarbību laikā. Ņemot vērā nelielās nogāzes, kuras ir paredzētas trasēm, šī disciplīna ir drošāka salīdzinājumā ar kalnu slēpošanu. Slēpot ir iespējams vienatnē, masveida pasākumos, kā arī kopā ar bērniem. Nav obligāti jābūt profesionālim, tiklīdz jūs apgūsiet nepieciešamās iemaņas, jūs no slēpošanas sāksiet gūt jūru patīkamu sajūtu. Bet, lai apgūtu pašas pirmās un nepieciešamās iemaņas, iesakām, jums veikt dažus braucienus instruktora pavadībā.

2. Milzīgs labums veselībai.
Slēpošanu var uzskatīt par tikpat labu līdzekli formas uzturēšanai, kā skriešanu. Tas ir ideāls sporta veids izturības attīstīšanai, tas brīnišķīgi trenē sirds – asinsvadu sistēmu.
Ja, jūs slēpojat izturības attīstīšanai, tad tas paaugstina muskuļu tonusu, nostiprina ķermeni. Slēpošanas laikā ieņemtā stāja neveicina muguras sāpju rašanos.

3. Vienotība ar dabu.
Visbiežāk ir pieņemts slēpot piepilsētā, neierastais dabas fons dod iespēju atslēgties no realitātes un aizmirst ikdienas rutīnu. Ja, jūs slēpojat līdzenumā, tad labāk ir izmantot slēpošanas trasi ar atzīmēm.
Centieties neizmantot mehānisko pacēlāju un jūs gūsiet neaprakstām baudu no sniega gurkstēšanas zem slēpēm un no sava elpošanas ritma.
Vēl viena distanču slēpju priekšrocība ir tā, ka slēpju trases nav tik ļoti noslogotas kā kalnu kūrorti, tāpēc, ja jūs esat mierīgas slēpošanas piekritējs, tad kņadas trūkums jums sagādās tikai prieku.

4. Sporta veids kā spēle.
Tieši slīdēšana ir šī sporta veida galvenais elements, vienalga, vai tā ir pacelšanās pa nogāzi vai nobraukums.
Labu slēpotāju var atpazīt pēc pareizi tehniski izpildītām kustībām, nevis pēc spēka.

5. Stilu daudzveidība.
Ir pazīstami vairāki stili slēpošanai ar distanču slēpēm.
Slidošanas stils.
Klasiskais stils.

Ārpustrases slēpošana.
Ja jūs piepilda vēļēšanās gūt jaunus piedzīvojumus un jaunas sajūtas, tad jūs varat izmēģināt slēpošanu ārpus trases. Tas kļūs par lielisku iespēju gūt spilgtas sajūtas, baudīt patīkamu kompāniju. Slēpojot pa piesnigušiem plašumiem varat sastapt dzīvniekus, kuri apdzīvo piesnigušo mežu. Tikai, atcerieties, paņemiet līdzi fotoaparātu un karti.

6. Ērts ekipējums.
Vienalga kādu slēpošanas stilu jūs izvēlēsieties, ekipējums visur ir vienāds –ērts, pieguļošs apģērbs, silti cimdi un cepure, termoss ar karstu tēju un graudu batoniņš. Ar šo minimālo mantu krājumu vajag pietikt ne sevišķi ilgstošai pastaigai.

7. Ekonomiskums un pieejamība.
Un tagad vēl viens, ļoti nozīmīgs pluss par labu distanču slēpēm – ieguldījumi, to iegādei, ir manāmi mazāki.
Arī slēpošanas abonementi slēpošanas distanču trasēs ir daudz mazāki nekā kalnu slēpošanas trasēs. To pašu var attiecināt arī uz ekipējumu, gan tādā gadījumā, ja jūs to taisāties pirkt, gan tādā gadījumā, ja taisāties to nomāt.