Slidošana – sports, kurš dara brīnumus

Slidošana pieder pie tādiem unikāliem kustēšanās veidiem, kurus vienlaicīgi var uzskatīt gan par sporta veidu, gan par aktīvu atpūta. Daiļslidošana ir arī viens no skaistākajiem sporta veidiem. Skatītāji to labprāt vēro. Mums raksts ir adresēts tiem, kuri jau māk slidot un tiem, kuri ir gatavi apgūt šo sporta un atpūtas veidu, šodien mēs runāsim par to, kādu labumu sniedz daiļslidošana mūsu organismam.

Lai sajustu uz sevis tās labvēlīgo ietekmi, ne pavisam nav obligāti kļūt par profesionālo daiļslidotāju, pietiks ar to, ka iemācīsieties stāvēt uz slidām un pēc tam regulāri apmeklēsiet slidotavu. Tas būs labi jūsu pašsajūtai un jūs iegūsiet arī milzīgu, pozitīvās enerģijas lādiņu.

ATSTĀJAM UZ LEDUS…LIEKO SVARU.

Daiļslidošana lieliski trenē sirds – asins vadu sistēmu. Tas ir tāpat, kad jūs lēnām skrienat, tikai šeit nav skrējējiem raksturīgā spiediena uz ceļgalu locītavām. Aerobās slodzes intensitāti var palielināt, ja treniņa laikā veicat vēzienus ar rokām.

Apstājoties uz ledus un uzsākot intensīvus treniņus, jūs gūstat kolosālu iespēju atbrīvoties no liekā svara. Šāda treniņa laikā tiek vēroti trīs veiksmes faktori: laiks, attālums, nepārtrauktība. Apskatīsim šos faktorus mazliet sīkāk.

LAIKS. Ja jūs slidosiet pa pusstundai trīs reizes nedēļā, jūs obligāti notievēsiet. Bet vai jūs varat iedomāties, kāds būs nomesto kilogramu rādītājs, ja jūs katru dienu slidosiet stundu vai divas un četras reizes nedēļā? Iespaidīgi, vai nē?
ATTĀLUMS. Pieņemsim, ka jums, lai paveiktu vienu kilometru ir vajadzīgas 30 minūtes. Šajā gadījumā no sava sapņa, par lieko kilogramu zaudēšanu, varat atvadīties. Ja nu vienīgi slidu asmeņi jums kalpos mūžīgi! Bet vai tad tādēļ jūs pirkāt slidas? Tāpēc jūsu vēļēšanās notievēt ir jāpavada ar jauniem un jauniem laika rekordiem, kuru jūs iztērējat noteikta attāluma veikšanai. Vienu vārdu sakot, viens un tas pats attālums , ar katru reizi ir jāveic īsākā laika posmā.
NEPĀRTRAUKTĪBA. Sākot treniņu un nosakot distanci, izdariet visu iespējamo, lai to paveiktu bez apstāšanās un pauzēm. Tā jūs nodrošināsiet nepārtrauktu treniņu un iegūsiet citu efektu – lieko kilogramu zaudēšanu. Zināšanai – 1 stundas slidošana atbrīvo jūs no 400 kilokalorijām.

KĀ TRENĒT IZTURĪBU?
Daudzi no mums sapņo kļūt izturīgi, lai varētu stāties pretī daudziem pārbaudījumiem. Bet viņi nezina, kā var veiksmīgi pie tās tikt. Mūsu padoms: apstājieties uz slidām, un jūs redzēsiet, kā jūsu sen lolotais sapnis sāk piepildīties.
Kā daiļslidošana var trenēt izturību? Ļoti vienkārši – uzturot vienmērīgu tempu ilgstošā laika periodā, kuru iztērē noteikta attāluma veikšanai. Ja jūs esat iesācējs, tad sāciet ar īsām distancēm, pakāpeniski, katrā treniņā tās palielinot.
Slidošana veicina muskuļu tonusa uzlabošanos, neskatoties uz to, ka tiek iesaistīti tikai kāju muskuļi. Labums ir visam ķermenim, it īpaši muguras lejasdaļai un muskuļu presei.

Slidojot tiek trenētas, tās muskuļu grupas, pie kurām nav iespējams piekļūt pat trenažieru zālē. Ja jūs nedēļas laikā, trīs reizes slidosiet pa vienai stundai, jūs kļūsiet labas figūras un skaistas stājas īpašnieks.

Slidošana. Rekomendācijas

Slidošana – viens no skaistākajiem ziemas sporta veidiem un viens no pieejamākajiem sporta veidiem ikdienā. Uz ledus skaisti izskatās gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Tāds aktivitātes veids lieliski trenē muskuļus, izturību, norūda organismu, sniedz daudz pozitīvu emociju un prieka.

Ļoti daudzi mūsdienu daiļslidotāji bērnība bija vārgi un slimīgi bērni. Skatoties uz to bezgalīgo spēku un izturību, enerģiju un pārliecību, tam ir grūti noticēt. Domāju, ka viņi izpildīja vingrinājumus, kuri paredzēti koordinācijas un līdzsvara trenēšanai.

Visas augstāk minētās rakstura īpašības viņiem uzdāvināja ļoti skaists sporta veids – slidošana, kura arī ir ļoti brīnišķīga brīvā laika pavadīšana.

Lai varētu pārliecināties, uz ko ir spējīgas slidas, nav obligāti jābūt profesionālim. Pietiks ar to, ka stingri stāvēsiet uz ledus un attīstīsiet savas iemaņas. Tagad, pat mazās pilsētas veras vaļa slidotavas, kuras ir iemantojušas milzu popularitāti. Man tā liekas, ka tas ir daudz labāk par sēdēšanu kafejnīcā, uz soliņa vai pie datora. Atrodoties uz ledus, jūs aizmirsīsiet par apātiju, depresīvo stāvokli vai nīkulību, kura tik bieži piemeklē jūs ziemā.

Slidošana. Plusi.

Brīnišķīgs garastāvoklis. Pat, psihologi iesaka apmeklēt slidotavu jebkurās, sarežģītās dzīves situācijās, tad, kad ir stress un miega traucējumi. Un, viņi, protams, nekļūdās. Visi tie, kuri kaut vienreiz ir stāvējuši uz slidām, zina šīs brīnišķīgās sajūtas.

Slidošana palīdzēs uzlabot imunitāti, atveseļot sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas. Ķermenis kļūs kustīgāks, uzlabosies stāja.

Paaugstināsies izturība. Organismam būs nepieciešams uzturēt tempu un ritmu, muskuļi strādās, bet svaigs gaiss aktīvi piesātinās visu organismu ar skābekli.
Nostiprinās locītavas. Cilvēkiem, kuriem ir sāpīgas locītavas, ir obligāti jāapmeklē slidotava.

Svara samazināšana. Vienas stundas laikā ir iespējams sadedzināt 400 kilokaloriju. Bet, tas ir atkarīgs no cilvēka masas un uz ledus pavadītā laika.
Attīstās uzmanība. Iespējams, jūs to pat neesat pamanījuši, bet smadzenes nepārtraukti kontrolē notiekošo situāciju: kā neaizķert cilvēkus, kā izvairīties no sadursmēm. Lūk, tāds intelektuālais treniņš.

Slidošana attīsta pārliecību par sevi, samazina bailes neveiklās situācijās, kurās mēs kādreiz nonākam saskaroties ar svešiem cilvēkiem.

Kam nav ieteicams apmeklēt slidotavu.

  • Tiem, kuriem ir ceļgalu locītavu un mugurkaula slimības.
  • Tiem, kuriem krasi mainās asinsspiediens, ir galvas reiboņi, kopējais nespēks.
  • Tiem, kuriem ir problēmas ar vestibulāro aparātu.
  • Tiem, kuri nav izārstējuši saaukstēšanās slimības. Iespējas norūdīt organismu, ir lielas. Būtu neprātīgi tās neizmantot.
  • Tiem, kuriem ir slikta redze.
  • Tiem, kuriem ir liels liekais svars. Ja gadīsies pazaudēt līdzsvaru, tad ļaunums var būt lielāks nekā labums.

Rekomendācijas.
Lai samazinātu traumu skaitu, nekautrējaties ņemt līdzi ceļgalu un elkoņu aizsargus.

Slidotavā, kopā ar pārējiem vienmēr slido kāds darbinieks vai treneris, nekautrējaties, lūdziet viņiem palīdzību, viņi būs laimīgi, ja varēs jums palīdzēt.
Ja nemākat slidot – nepārdzīvojiet! Tā nav viņu darīšana!

Sargājiet rokas – uzvelciet cimdus, sargājiet galvu – uzvelciet cepuri, bet kaklam apkārt aptiniet šalli!

Uzvelciet ērtu un siltu apģērbu, kurš jūs neierobežo un labi pieguļ augumam.
Jebkurai fiziskai slodzei ir jāsagādā prieks. Tādu prieku, pozitīvās enerģijas lādiņu, labu garastāvokli, stipru imunitāti, izturību mums var sniegt slidošana. Tas ir lielisks veids kā pavadīt brīvo laiku un iegūt jaunus paziņas.

Slidošana – psiholoģiskās veselības atjaunošanai

Mūsdienās cilvēki ļoti bieži sastopas ar stresu, nervozitāti, emocionālo spēku izsīkumu. Ko mēs tādos gadījumos darām? Bieži vien mēs metamies ēst. Ēdam daudz un ēdam kalorijām bagātu ēdienu. Vēl viens veids atbrīvoties no tādām nepatīkamām sajūtam ir pārmērīga alkohola lietošana. Citi izvēlas smēķēšanu. Vai kādam no viņiem ir izdevies atrisināt problēmas…diez vai. Tā ir tikai tāda ilūzijā, ka tādā veidā problēmas tiks atrisinātas, tās tiks pārceltas uz vēlāku laiku…un tas ir arī viss.

Mēs jums iesakām meklēt citus šo problēmu risināšanas veidus. Viens no tādiem varētu būt daiļslidošana. Protams, ka daiļslidošana arī nevarēs izmainīt objektīvi izveidojušos apstākļus jūsu dzīvē, kuri ir kļuvuši par jūsu morāli – psihiskā sasprindzinājuma avotu. Bet, daiļslidošana ir spējīga pamainīt jūsu redzes leņķi un palīdzēt jums labāk tikt ar to galā.

Atnākt uz slidotavu var vienatnē, bet var kopā ar vīru, vai sievu, kopā ar bērniem vai arī draugu kompānijā. Izvēle paliek jūsu pašu ziņā. Tā jūs varat izveidot jaunu, patīkamu tradīciju, kura kļūs par pamatu unikālam apvienojošam pasākumam, kurš ir spējīgs nogludināt nesaprašanas un laicīgās grūtības.

Ļoti ieteicams slidotavu apmeklēt kautrīgiem un mazrunīgiem cilvēkiem. Uz ledus viņi varēs atbrīvoties, jo vienmēr atradīsies kāds iemesls, lai varētu labsirdīgi pasmaidīt par sevi un iegūt jaunu paziņu loku.

Mācēt slidot – tas nozīmē kļūt pārliecinātākam par sevi!

Bieži vien nākas redzēt, ka pat jauni cilvēki pa slidenu ielu iet ļoti uzmanīgi, it kā baidītos nokrist un saņemt traumu. Tam, kurš māk stāvēt uz slidām, tādas bailes pazūd – cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi. Panākt to var treniņu laikā, jo tas dod iespēju iemācīties kontrolēt savu ķermeni, padarīt to paklausīgu un vadāmu. Paralēli, gan bērni, gan pieaugušie, kļūst psiholoģiski mierīgāki, jo viņiem zūd bailes nokļūt nepatīkamā situācijā.

Iemācoties slidot, daudzi cilvēki jūt milzu gandarījumu un pat mazu pārākumu attiecībā pret tiem, kuri vēl nav iekarojuši ledus laukumu un virsotnes. Protams, ka pārākums ir domāts vārda labākajā nozīmē. Tas, arī ir pārliecības par sevi radītājs, kurš stimulē jaunus rādītājus – “es varu’’, ‘’ man sanāca’’, ‘’es varu vēl labāk’’, u. t. t.

Slidošana ļoti labi attīsta kustību plastiku, izteiksmīgumu un eleganci. Slīdēt pa ledu patīkamas mūzikas pavadījumā var arī bez īpašas meistarības, bet par ritma sajūtu nav jāuztraucas, pienāks laiks un tā parādīsies. Pie viena, varam piebilst, arī par mūzikas labvēlīgo ietekmi.

Ar slidām pret slimībām!

Slidošana visbiežāk notiek svaigā gaisā. Tas veselībai ir ļoti nepieciešams. Ja mēs vēl vērā ņemam to, ka mūsdienu cilvēks ļoti daudz laika pavada telpās, mājās, ofisos, strādājot pie datora, tad slidošana, tik tiešām ir ierocis cīņai pret daudzām slimībām ( stājas bojājumi, skolioze, spondiloze u.c.).

Treniņu laikā paaugstinās organisma aizsargspējas, uzlabojas sirds – asins vadu un elpošanas sistēmas. Ja jūs esat pakļauti biežām saaukstēšanās slimībām, jums ir hronisks klepus un diagnosticētas sirds saslimšanas, kuru gadījumā nedrīkst būt fiziska slodze, tad slidošana ir taisnais ceļš veselības uzlabošanai. Bet, lai šie mērķi nekļūtu par neaizsniedzamiem, ir svarīga treniņu regularitāte. Regularitāte kļūst par ļoti labu profilakses līdzekli daudzu saslimšanu gadījumā.

Labvēlīgu ietekmi slidošana atstāj uz jūsu ķermeni un psihisko veselību tad, ja slidotava atrodas zem atklātas debess. Bet, ja ziema ir ļoti auksta, tad slidot zem atklātas debess būs problemātiski. Bet mūsdienās nav nekas neiespējams: slidot var ne tikai ziemā, kad ārā aiz loga ir vajadzīgā temperatūra, bet to var darīt pat vasarā, jebkurā gadalaikā. Tādas brīnišķīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas mums ir pateicoties mākslīgajam ledum.

Kāds labums ir no slēpošanas

Ziema – brīnišķīgs gadalaiks. Tas ir zaigojošs, balts, pūkains sniegs, kurš sagādā tik daudz prieka. Tas ir sals, žilbinoša saule un neizmērojama sajūsma. Tie ir sārti vaigi un mazliet auksts degungals. Tā ir silta tēja, pēc uzmundrinošām pastaigām, slidošanas vai slēpošanas.

Bet ziema ir arī īsts pārbaudījums mūsu organismam. Ziemā, visi dzīvību radošie procesi palēninās. Daudzi cilvēki ar grūtībām panes temperatūras pazemināšanās režīmu. Bet īsa diena, maz saules gaismas var izraisīt smagus emocionālos pārdzīvojumus. Ziemā daudz biežāk saasinās daudzas slimības, sākas akūtas saaukstēšanās slimības, par gripu nemaz nerunāsim.

Tas viss liecina par to, ka šajā gada laikā mums nav jāsamazina mūsu organismam ierastais dzīves temps. Uz palēninātajiem procesiem, kuri notiek dabā, mums ir jāatbild ar aktīvu dzīves veidu, vajag pieradināt sevi nodarboties ar ziemas sporta veidiem, jāpieradina savs organisms ziemas laika apstākļiem. Tas ļoti vajadzīgs ir tiem, kuri ziemā bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām.
Ziemā tik ļoti gribas aiziet uz mežu vai aizbraukt uz jūru un paelpot tīru, svaigu gaisu. Bet vislabāk tādā pastaigā doties ar slēpēm. Cik labi ir apstāties uz slēpēm un noslēpot kādus divus, bet varbūt pat piecus kilometrus. Aktīva ziemas atpūta mežā vai pie jūras dod pārsteidzošus rezultātus. Tīrs, ziemas gaiss satur par 20% vairāk skābekļa, nekā vasaras gaiss. Vēl tāds gaiss satur negatīvi lādētos jonus.
Kāds tad ir labums no slēpošanas?

Slēpošana neprasa ilgstošu un speciālu apmācību un ir pieejama visiem. Slēpotājs atrodoties trasē ieslēdz roku, vēdera, muguras un citu orgānu muskuļus. Vienmērīgas, slēpotāja atvēziena kustības un muskuļu grupu pārmaiņus ieslēgšana, samazina asinsvadu spazmas, normalizē asinsspiedienu. Slēpojot pa trasi, cilvēks nejūt aukstumu, bieži vien viņam ir karsti.
Slēpošana ir ne tikai brīnišķīga klimatiskā procedūra, bet arī lielisks veids sniegt atslodzi nervu un psihiskai sfērai. Atjaunot un nostiprināt sirds un elpošanas ceļu sistēmas organismā.

Slēpojot sāk pastiprināti strādāt nieres, plaušas, sviedru dziedzeri. Šajā laikā organisms atbrīvojas no uzkrātajām kaitīgajām vielām, indēm, toksīniem. Āda tiek apasiņota. Nostiprinās nervu sistēma, palielinās imunitāte.

Protams, ka slēpošanai izdevīgi ir izmantot slēpošanas trases. Te jūs vairāku stundu garumā varat izbaudīt slēpju slīdēšanu pa tīru, baltu sniegu, ieelpot patīkamu, vēsu gaisu. Veiktie zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka pēc nesteidzīgas slēpošanas, asins spiediens pie hipertoniskām slimībām pazeminās vairākas reizes un paliek tāds vairāku dienu garumā.

Slēpošanu var veiksmīgi izmantot locītavu stāvokļa uzlabošanai, cīņā ar aptaukošanos un jostas vietas atjaunošanai. Ļoti ieteicama slēpošana ir nakts miega uzlabošanai. Ja jūs ziemā esat aizbraukuši uz sanatoriju vai atpūsties, tad slēpošanai ir jākļūst par jūsu dienas neatņemamu sastāvdaļu. Uzskata, ka jau pēc 10 – 12 slēpošanas reizēm, var manāmi atveseļot savu organismu, mobilizēt sava organisma aizsargspēkus. Kaut gan, lai iegūtu stabilu rezultātu, slēpot ir ieteicams vismaz divas reizes nedēļā , sezonas laikā ir vajadzīgas 20 – 50 slēpošanas reizes.

Bet cilvēki ir ļoti slinki. Un kā jau pieņemts, paši meklē attaisnojumus, lai tikai nebūtu jāiet slēpot. Tā, ka ar nožēlu ir jāatzīst, ka no simtiem slēpo tikai daži.
Nu, ko, cerēsim, ka ziema būs izdevusies un mums būs tāda iespēja – slēpot!

7 iemesli, kāpēc ir jāslēpo

1. Jebkuram vecumam un jebkuram sagatavošanas līmenim atbilstošs spora veids.
Neatkarīgi no stila, kurā jūs slēpojat, distanču slēpju priekšrocība ir tā, ka jebkurš cilvēks var sākt patstāvīgi pārvietoties uz tām jau pirmajā nodarbību laikā. Ņemot vērā nelielās nogāzes, kuras ir paredzētas trasēm, šī disciplīna ir drošāka salīdzinājumā ar kalnu slēpošanu. Slēpot ir iespējams vienatnē, masveida pasākumos, kā arī kopā ar bērniem. Nav obligāti jābūt profesionālim, tiklīdz jūs apgūsiet nepieciešamās iemaņas, jūs no slēpošanas sāksiet gūt jūru patīkamu sajūtu. Bet, lai apgūtu pašas pirmās un nepieciešamās iemaņas, iesakām, jums veikt dažus braucienus instruktora pavadībā.

2. Milzīgs labums veselībai.
Slēpošanu var uzskatīt par tikpat labu līdzekli formas uzturēšanai, kā skriešanu. Tas ir ideāls sporta veids izturības attīstīšanai, tas brīnišķīgi trenē sirds – asinsvadu sistēmu.
Ja, jūs slēpojat izturības attīstīšanai, tad tas paaugstina muskuļu tonusu, nostiprina ķermeni. Slēpošanas laikā ieņemtā stāja neveicina muguras sāpju rašanos.

3. Vienotība ar dabu.
Visbiežāk ir pieņemts slēpot piepilsētā, neierastais dabas fons dod iespēju atslēgties no realitātes un aizmirst ikdienas rutīnu. Ja, jūs slēpojat līdzenumā, tad labāk ir izmantot slēpošanas trasi ar atzīmēm.
Centieties neizmantot mehānisko pacēlāju un jūs gūsiet neaprakstām baudu no sniega gurkstēšanas zem slēpēm un no sava elpošanas ritma.
Vēl viena distanču slēpju priekšrocība ir tā, ka slēpju trases nav tik ļoti noslogotas kā kalnu kūrorti, tāpēc, ja jūs esat mierīgas slēpošanas piekritējs, tad kņadas trūkums jums sagādās tikai prieku.

4. Sporta veids kā spēle.
Tieši slīdēšana ir šī sporta veida galvenais elements, vienalga, vai tā ir pacelšanās pa nogāzi vai nobraukums.
Labu slēpotāju var atpazīt pēc pareizi tehniski izpildītām kustībām, nevis pēc spēka.

5. Stilu daudzveidība.
Ir pazīstami vairāki stili slēpošanai ar distanču slēpēm.
Slidošanas stils.
Klasiskais stils.

Ārpustrases slēpošana.
Ja jūs piepilda vēļēšanās gūt jaunus piedzīvojumus un jaunas sajūtas, tad jūs varat izmēģināt slēpošanu ārpus trases. Tas kļūs par lielisku iespēju gūt spilgtas sajūtas, baudīt patīkamu kompāniju. Slēpojot pa piesnigušiem plašumiem varat sastapt dzīvniekus, kuri apdzīvo piesnigušo mežu. Tikai, atcerieties, paņemiet līdzi fotoaparātu un karti.

6. Ērts ekipējums.
Vienalga kādu slēpošanas stilu jūs izvēlēsieties, ekipējums visur ir vienāds –ērts, pieguļošs apģērbs, silti cimdi un cepure, termoss ar karstu tēju un graudu batoniņš. Ar šo minimālo mantu krājumu vajag pietikt ne sevišķi ilgstošai pastaigai.

7. Ekonomiskums un pieejamība.
Un tagad vēl viens, ļoti nozīmīgs pluss par labu distanču slēpēm – ieguldījumi, to iegādei, ir manāmi mazāki.
Arī slēpošanas abonementi slēpošanas distanču trasēs ir daudz mazāki nekā kalnu slēpošanas trasēs. To pašu var attiecināt arī uz ekipējumu, gan tādā gadījumā, ja jūs to taisāties pirkt, gan tādā gadījumā, ja taisāties to nomāt.

Hokejs

Hokejs ir mums visiem tik ļoti zināms sporta veids, kur pa ledu tiek trenkāta ripa un 12 spēlētāji, katrā komandā pa 6 tad arī sacenšas, lai varētu viens otra vārtos iedabūt šo ripu. Hokeja aizsākumi meklējami Kanādā, kur tad arī šis sporta veids tiek spēlēts vēl mūsdienās un Kanāda arī tiek uzskatīta par Hokeja galvaspilsētu, jo viņiem pat vairāki procenti no kopējās populācijas ir hokeja spēlētāji un tāpēc arī parasti visos čempionātos tieši Kanādieši sacenšas un uzvar.

Hokejs, kā sporta veids ir ļoti aizraujošs, jo tajā ir gan ledus, gan sacensības, gan meistarība un arī azarts un dusmas. Hokejā bieži vien spēlētāji viens ar otru izkaujas un tāpēc arī skatītājiem šis sporta veids tik labi patīk. Hokejā visi notikumi attīstās ātri un spēlētāji parasti no vienas laukuma puses nonāk otrā pāris sekunžu laikā, jo uz ledus ir iespējams attīstīt visai lielu ātrumu. Bet tāpēc, ka uz ledus ir grūti apstāties, tad šis sporta veids paliek vēl interesantāks un arī tas, ka ir atļauti spēka paņēmieni visu padara daudz skatāmāku un aizraujošāku.

Hokejs arī mums tepat mājās ir labi pazīstams, jo lai gan mēs esam maza valstiņa, un mums ir maz iedzīvotāju, tomēr proporcionāli mēs ļoti daudz spēlējam hokeju ja salīdzina pret kopējo valsts populāciju. Tieši tāpēc arī, lai gan mums ir daudz daudz mazāk iedzīvotāju nekā lielajās hokeja super valstīs, tomēr mēs nereti varam ar tām sacensties un pat iekļūt Hokeja turnīru Top 8 un pat vēl aukstāk. Latvijas izlase bieži vien spēkojas kā līdzīgs pret līdzīgu ar lielajiem hokeja milžiem, kā Krieviju, ASV un Kanādu un sanāk arī tādas situācijas, kad mēs šīs lielvalstis uzvaram. Latvijā Hokejs ir ļoti izplatīts un mūsu fani ir vieni no skaļākajiem un labākajiem visā pasaulē un par to tad arī mēs esam pazīstami. Mūsu hokeja meistari tādi kā Artūrs Irbe, Sergejs Žoltoks un Sandis Ozoliņš, bet arī jaunākie, kā Artūrs Kulda ir visai plaši pazīstami un jebkuram no mūsu jaunatnes vai arī vecākās paaudzes paprasot vai viņi pazīst šos vārdus noteikti, ka viņi atbildēs apstiprinoši.

Bet Hokejs noteikti nenāk viegli, jo ir vajadzīgas lielas investīcijas un kredīti(un ne jau kaut kādi ātrie kredīti, bet gan miljonu lieli aizdevumi), lai varētu uzcelt ledus halles, un sponsorēt to uzturēšanu, kā arī dotu naudu jaunajiem sportistiem, kas tad arī pēc tam izaug par nopietniem hokeja spēlētājiem. Visam ir vajadzīga nauda un laiks un Latvija mērķtiecīgi arī šādu laiku un naudu iegulda, tādā veidā tad arī mums ir izdevies tikt tik tālu, kā mēs esam tagad un, ja nebūtu uzņēmīgu cilvēku tad nekas tāds arī nenotiktu!

Slēpošana

Slēpošana ir viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem, kur cilvēks slīd pa ledu vai sniegu ar diviem koka gabaliem, un izmantojot divas nūjas, ar kurām atsperties. Slēpošanas aizsākumi ir meklējami jau 600 gadus pirms mūsu ēras Ķīnas apkārtnē, bet pirmie modernie vēsturiskie fakti par slēpju izmantošanu ir nākuši no Norvēģijas, kur jau vismaz 500 gadus tiek izmantotas dažāda veida slēpes. Līdz pat 19. gadsimtam tika izmantotas asimetriskas slēpes kur viena bija garāka, bet otra īsāka un tika slīdēts uz garās lēpes bet ar īso notika atspēriens. Šī garā slēpe tika ieziesta ar dzīvnieku taukiem, lai labāk slīdētu, bet īsā slēpe nereti tika apdarināta ar dzīvnieka ādu, lai neslīdētu un varētu vieglāk atsperties. Un sākumā arī tika izmantots viens koks, jeb nūja, kas palīdzēja atsperties, nevis divas, kā tas ir moderni šobrīd.

Galvenie slēpju stili ir Nordic un Apine, kur Nordik stila slēpes ir priekš lekšanas un priekš tālās slēpošanas un šeit slēpe pie zābaka tiek piestiprināta tikai pie pirkstgaliem, lai varētu viegli nokrīt, ka samežģīs kāja, bet Alpine stilā slēpe piestiprinās pie visas pēdas un to nav iespējams tik viegli noņemt, un tāpēc arī šis slēpošanas veids tiek izmantot tika tur, kur ir slēpošanas kalni ar pacēlājiem, kur nav nepieciešams bieži kāpt nost no šīm slēpēm.

Slēpošana ir gan kā brīvā laika pavadīšanas veids, gan kā sporta disciplīna un arī vienkārši veids, kā atpūsties brīvajā laikā. Slēpošanas sporta disciplīnas ietver sevī lēkšanu ar slēpēm, distanču slēpošana, biatlons un nordic distanču slēpošana. Slēpošana ziemas olimpiskajās spēlēs un ziemā ir tas pats, kas skriešana vasarā un parasti piesaista daudzu cilvēku uzmanību. Slēpot vienkārši priekam vai izklaidei var ar distanču slēpēm vai arī ar kalna slēpēm, un viss ir atkarīgs no tā, kas tev labāk patīk un kuru no šiem slēpošanas veidiem tu māki vai nemāki.

Lai varētu slēpot tev būs vajadzīgas gan slēpes, gan zābaki un savienojumi, gan arī nūjas un protams arī slēpošanas tērps un ķivere, kas pasargās tevi no galvas savainojumiem. Šī inventāra cenas ir ļoti dažādas un vienkāršai slēpošanai pietiks tikai ar lēto aprīkojumu, bet sportistiem noteikti vajadzēs nopietnu aprīkojumu, kas var izmaksāt vairākus simtus Eiro. Slēpju kopšana arī ir ļoti svarīga, jo bez tās visticamāk, ka slēpes neslīdēs tik labi, kā vajadzētu un tāpēc gan to pareiza uzglabāšana gan ieziešana ar vasku pirms katras slēpošanas ir svarīga.

Slēpošanā savainoties ir grūti, tomēr tādās disciplīnās, kā kalnu slēpošana un lēkšanā ir jābūt uzmanīgam un tajās noteikti nepieciešama ķivere, bet dodoties distanču slēpošanā pa mežu visticamāk var iztikt bez ķiveres, jo parasti sniegs ir mīksts un nav tik bīstams, kā ledus.

Biatlons

Biatlons ir ziemas sporta sacensību veids, kurā tiek savienoti divi dažādi sporta veidi, kas ir distanču slēpošana un šaušana kopā radot ļoti aizraujošu sporta veidu, kur sportistiem ir jāmāk abas šīs sacensību daļas un esot ekspertam vienā nenozīmē, ka tu varēsi apsteigt citus kas ir vidēji labi abās kategorijās. Biatlona distances ir dažāda garuma sākot no 20 kilometru distances līdz 6 km distancēm jauniešiem. Un tiek veidoti dažādi starti gan individuālie, gan sprinta gan iedzīšanas, kā arī masu starts un pat stafetes un jauktās stafetes, kas visas padara šo sporta veidu par ļoti skatāmu un aizraujošu. Katrai distancei ir gan savi kilometru daudzumi gan arī soda veids par nesašautiem mērķiem, kas var būt gan 150 metru soda aplis gan arī viena soda minūte un arī papildus patronas, kuras var izmantot šaušanai, kas savukārt aizņem laiku.

Biatlona sacīkstes pamatā notiek Ziemas olimpiskajās spēlēs ik pa 4 gadiem un jau kopš 1924. gada šis sporta veids tiek iekļauts olimpisko spēļu sastāvā. Protams ir arī dažādas biatlona profesionāļu sacīkstes kas notiek vairākas reizes gadā, bet olimpiskās spēles tad arī ir galvenā vieta, kur tiek noteikti sporta veida līderi. Biatlona vēsture savukārt aizsākās jau 1767 gadā, kad Norvēģijā un citās skandināvu valstīs militāro treniņu laikā tika veikta gan slēpošana gan arī šaušana mērķī un tad arī šie karavīri sāka sacensties viens ar otru lai iegūtu aizvien jaunas un jaunas iemaņas. Tā pamazām šis sporta veids kļuva arvien populārāks līdz tika iekļauts jau iepriekš minētajās olimpiskajās spēlēs, kad to dēvēja par militāro patruļu, bet vēlāk šis nosaukums tad arī tika pārsaukts par biatlonu, kas nozīmē divu sporta veidu apvienošana. Savukārt pirmais biatlona pasaules čempionāts tika rīkots 1958. gadā un 1960. gadā šis sporta veids tika pa īstam iekļauts ziemas olimpisko spēļu sastāvā un kopš tā laika ir kļuvis par vienu no skatītākajiem sporta veidiem olimpisko spēļu repertuārā.

Biatlonā tiek slēpots šauteni turot uz muguras un kad pienāk šautuve tad tiek vai nu šauts stāvot vai arī sportists noguļas guļus stāvoklī. Šautene, ko sportisti ved līdzi sver 3.5 kilogramus un viņiem ir jātrāpa pa 45 vai 115 milimetrus diametra apļiem kas atrodas 50 metru attālumā no šaušanas punkta. Mazākā diametra apļi tiek izmantoti šaujot guļus bet lielākā diametra šaujot kājās. Galvenās grūtības ar ko sportisti saskaras ir tieši elpas nostabilizēšana, jo slēpojot visi viņi ir aizelsušies bet šaujot ir jātrāpa mērķī un nedrīkst pārāk daudz kustināt bises stobru. Visi mērķi, pa ko šauj ir paš-regulējoši un tas nozīmē, ka ja tiek trāpīts mērķī tad tas no balta pārlec uz melnu un tas nozīmē ka tas ir sašauts, kas parāda sportista progresu gan skatītājiem gan pašam sportistam arī uzreiz ir redzams vai viņš sašāva vai nesašāva šo mērķi.

Latvijas pazīstamākie biatlonisti ir Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis un Jēkabs Nākums,kā arī Madara Līduma, kuri visi ir cīnījušies par galvenajām pozīcijām dažādās sacensībās, bet nevienam no viņiem nav izdevies uzvarēt olimpiskajās spēlēs vai arī kāpt uz goda piedastāla, kaut gan dažos posmos vairs tālu nebija atlicis.

Bobslejs

Bobslejs ir ziemas komandu sporta veids, kurā divi vai četri cilvēki ar bobu, jeb bobsleju traucas lejā pa bobsleja ledus trasi ar ātrumiem, kas sasniedz pat 150 kilometrus stundā. Šie bobi sver no 340 kilogramiem kopā ar komandu līdz pat 630 kilogramiem četrinieku komandām un izmēri ir no 2.7 metriem līdz pat 3.8 metriem. Modernās bobsleja trases, kurās sportisti sacenšas ir sākot no 1200 metriem līdz pat 1300 metriem garas un tajās ir jābūt vismaz 15 dažādam līkumiem, kuri tad sportistiem ir jāizbrauc pēc iespējas precīzāk lai nezaudētu dārgās mikrosekundes. Bobslejā kopējais laiks visos braucienos tiek summēts un tā beigu beigās kurai komandai ir vismazākais laiks tad tā arī uzvar.

Bobsleja vēsture aizsākās jau ar vienkāršām kamaniņām, bez sāniem un bez nopietnas aizsardzības, kas parādījās jau 18. gadsimtā . Lai gan kamaniņu braukšana no kalna ir pazīstama ikvienam bērtam un tā tas ir bijis simtiem gadu pagātnē, tomēr modernā sporta veida, bobsleja, parādīšanās ir daudz nesenāka un aptuveni ap 1900 gadu kāds Šveices viesnīcu īpašnieks, lai piesaistītu apmeklētājus savām viesnīcām izveidoja sporta veidu, kur 4 vīri sēž uz ragaviņām kas ir savienotas ar dēli un kurām priekšā ir pievienots stūrēšanas mehānisms. Tas šādi arī aizsākās bobslejs un no šādiem neciliem sākumiem tas ir izaudzis par vienu no skatītākajiem un visaizraujošākajiem sporta veidiem, kur mēs, Latvieši arī mākam labi sacensties un bieži vien pat uzvarēt.

Paši ātrākie bobsleja kamaniņu braucēji nereti sasniedz pat 150 kilometru stundā ātrumu, bet ātruma rekords tiek lēsts, ka esot pat 200 kilometri stundā, lai gan oficiālu datu par šādu ātruma rekordu nav. Bobsleja trases pamatā tiek veidota no cementa un pēc tam pārklātas ar speciāliem materiāliem, kas savukārt sasaldē ledu, lai kamanas varētu traukties pa šo trasi ar šiem galvu reibinošajiem ātrumiem. Dažos līkumos bobsleja komanda var sasniegt pat 5G spēku kas viņus spiež pie zemes un paši slavenākie līkumi ir pat 180 grādu lielum!

Mēs, Latvieši, noteikti ļoti labi pazīstam šo sporta veidu, jo mūsu komandas sacenšas gan četriniekos gan divniekos, bet parasti tieši četrinieku sacensībās mums izdodas uzkāpt uz goda piedastāla un nereti pat uzvarēt. Un pēdējās olimpiskajās spēlēs četrinieku distancē Latvijas ekipāža ieguva sudraba medaļu. Latvijas bobsleja tradīcijas aizsākās jau PSRS laikos un 1983. gadā mūsu bobslejists Zintis Ekmanis ar savu stūmēju izcīnīja 3. pozīciju olimpiskajās spēlēs. Bet kopš tā laika šajā sporta veidā neskaitāmas medaļas ir izcīnījuši tādi sportisti, kā Jānis Ķipurs, Sandis Prūsis un Jānis Miņins. Un mums arī aug ļoti spēcīga jaunā paaudze, kas nākotnes čempionātos noteikti varēs sacensties ar pasaules labākajiem bobslejistiem!

Slidošana

Slidošana ir sporta veids, kurā ar slidas palīdzību notiek pārvietošanās pa ledus virsmu. Pirmās slidošanas vēstures iezīmes ir atrodamas jau 3000 gadus pirms mūsu ēras, kad aukstajos reģionos, kā Zviedrijā un Somijā cilvēki pie pēdām vai kurpēm piesēja uzasinātu kaula gabalu un slīdēja pa ledus virsmu. Bet mūsdienu slidošana parādījās aptuveni 10-13 gadsimtā, kad ar metāla kalšanas tehnoloģijas palīdzību tika izveidotas slidas, kas tad arī izmantoja ledus dabīgo slidenību, lai cilvēks varētu pa to pārvietoties. Līdz pat 20. gadsimtam zinātnieki domāja, ka slidas slīd pa ledu, jo tās spiediena rezultātā izkausē mazu ledus kārtiņu, kas tad arī ļauj šim metāla gabalam slīdēt pa sasalušā ūdens virsmu. Bet šī teorija nevarēja izskaidrot, kāpēc ir iespējams slīdēt pa ledu, piemēram, mīnus 30 grādu temperatūrā pēc celsija, un tad zinātnieki atklāja, ka ūdens molekulas, kas ir ledus virsotnē ir tādā kā daļēji sasalušā stāvoklī, jo tās nav spējīgas kārtīgi savienoties ar cietajām molekulām dziļāk sasalušajā ūdenī. Un tad, kad kāds objekts tiek novietots uz ledus, tad pie mazākās kustības šīs molekulas tad arī sāk kustēties brīvi pa šo virsmu un notiek slīdēšana.

Slidošana savu popularitāti ieguva sākot ar 17 gadsimtu, kad Anglijā starp aristokrātiem ziemas laikā sāka izplatīties šāds sporta veids un brīvā laika pavadīšana uz slidām bija visai inetresanta. Pēc tam, kad to aizsāka aristokrāti arī pārējie ļaudis redzot šo interesanto nodarbi arī sāka slidot un tā pirmie slidošanas kolektīvi jeb klubi tika veidoti jau 1740-tajos gados. Sākotnēji klubos notika slidošana vairāk tieši rādot dažādas kustības nevis vienkārši sacenšoties uz ātrumu, bet vēlāk, slidošanai paliekot populārākai parādījās arī citi sporta veidi, kā hokejs, treks, figūru slidošana un vēl citi mazāk pazīstami sporta veidi.

Slidošana ir ļoti labs veids, kā nodarboties ar sportu, jo slidojot cilvēks nodarbina daudzus muskuļus mēģinot sevi noturēt stāvus pozīcijā un nemitīgi mainot līdzsvaru, lai nenokristu uz cietā ledus. Slidojot tiek patērētas daudzas muskuļu grupas un šo sporta veidu var pielīdzināt skriešanai, vienīgi slidojot, kad tiek uzņemts ātrums to noturēt ir vieglāk un nav vajadzīgs izlietot tik daudz enerģiju, kā skrienot, bet uzsākt kustību uz ledus ir daudz grūtāk, kā arī apstāšanās var sagādāt problēmas nepieredzējušiem slidotājiem.

Mūsdienās slidošana ir ļoti populārs sporta veids tajās valstīs, kurās ir mērenais klimats un dažus mēnešus gadā iestājas ziema. Bet ar tehnoloģiskajām innovācijām tagad ir iespējams izveidot slidotavu arī iekštelpās un tāpēc arī siltajās zemēs, kur āra gaisa temperatūra ir augsta un nenokrīt zem nulles ir iespējams izbaudīt slidošanas priekus. Šādos ledus laukumos, ko sauc par ledus hallēm cilvēki parasti kustas apļveida kustībā, pie brīvās slidošanas vai arī spēlējot Hokeju, bet tad ir vajadzīgs ekipējums un nūjas.

Slidošana var būt arī bīstama, jo krītot uz ledus ir iespējams salauzt kādu kaulu vai arī atsist galvu, kā arī ziemas sezonā, ja slidots tiek uz atklātas ūdens tilpnes, tad ir iespēja izkrist cauri ledum un noslīgt. Bet pamatā visos sporta veidos tiek izmantotas gan ķiveres gan arī citi aizsarglīdzekļi un cilvēki parasti dodas uz ledus slidot tad, kad jau pietiekoši ilgu laiku ir bijis sals un ūdens virsma ir sasalusi pietiekošā daudzumā lai noturētu viņu svaru. Tomēr, ir jābūt uzmanīgam un noteikti nevajag riskēt doties vienatnē slidot pa ezeru vai upi un arī slidojot iekštelpās ir jāuzmanās no kritieniem un labāk ir valkāt ķiveri, kas var pasargāt galvu no smagām traumām!